|
arjuna
uvāca
|
|
1
|
ye śāstra-vidhimutsṛjya yajante śraddhayā'nvitāḥ ।
teṣāṃ niṣṭhā tu kā kṛṣṇa sattvamāho rajastamaḥ ॥ |
|
bhagavān
uvāca
|
|
2
|
tri-vidhā bhavati śraddhā dehināṃ sā sva-bhāva-jā ।
sāttvikī rājasī caiva tāmasī ceti tāṃ śṛṇu ॥ |
|
3
|
satvānurūpā sarvasya śraddhā bhavati bhārata ।
śraddhā-mayo'yaṃ puruṣo yo yacchraddhaḥ sa eva saḥ ॥ |
|
4
|
yajante sāttvikā devān yakṣa-rakṣāṃsi rājasāḥ ।
pretān bhūta-gaṇāṃścānye yajante tāmasā janāḥ ॥ |
|
5
|
aśāstra-vihitaṃ ghoraṃ tapyante ye tapo janāḥ ।
ḍambhāhaṅkāra-saṃyuktāḥ kāma-rāga-balānvitāḥ ॥ |
|
6
|
karśayantaḥ śarīra-sthaṃ bhūta-grāmamacetasaḥ ।
māṃ caivāntaḥ-śarīra-sthaṃ tān vidhyāsura-niścayān ॥ |
|
7
|
āhārastvapi sarvasya tri-vidho bhavati priyaḥ ।
yajñastapastathā dānaṃ teṣāṃ bhedamimaṃ śṛṇu ॥ |
|
8
|
āyussattva-balārogya-sukha-prīti-vivardhanāḥ ।
rasyāḥ snigdhāḥ sthirā hṛdyāḥ āhārāḥ sāttvika-priyāḥ ॥ |
|
9
|
kaṭvamla-lavaṇātyuṣṇa-tīkṣṇa-rūkṣa-vidāhinaḥ ।
āhārā rājasasyeṣṭāḥ duḥkha-śokāmaya-pradāḥ ॥ |
|
10
|
yāta-yāmaṃ gata-rasaṃ pūti paryuṣitaṃ ca yat ।
ucchiṣṭamapi cāmedhyaṃ bhojanaṃ tāmasa-priyam ॥ |
|
11
|
aphalākāṅkṣibhiryajño vidhi-dṛṣṭo ya ijyate ।
yaṣṭavyameveti manaḥ samādhāya sa sāttvikaḥ ॥ |
|
12
|
abhi-sandhāya tu phalaṃ ḍambhārthamapi caiva yat ।
ijyate bharata-śreṣṭha taṃ yajñaṃ viddhi rājasam ॥ |
|
13
|
vidhi-hīnamasṛṣṭānnaṃ mantra-hīnamadakṣiṇam ।
śraddhā-virahitaṃ yajñaṃ tāmasaṃ pari-cakṣate ॥ |
|
14
|
deva-dvija-guru-prājña-pūjanaṃ śaucamārjavam ।
brahma-caryamahiṃsā ca śārīraṃ tapa ucyate ॥ |
|
15
|
anudvega-karaṃ vākyaṃ satyaṃ priya-hitaṃ ca yat ।
svādhyāyābhyasanaṃ caiva vāṅmayaṃ tapa ucyate ॥ |
|
16
|
manaḥ-prasādaḥ saumyatvaṃ maunamātma-vinigrahaḥ ।
bhāva-saṃśuddhirityetat tapo mānasamucyate ॥ |
|
17
|
śraddhayā parayā taptaṃ tapastat tri-vidhaṃ naraiḥ ।
aphalākāṅkṣibhiryuktaiḥ sāttvikaṃ pari-cakṣate ॥ |
|
18
|
satkāra-māna-pūjārthaṃ tapo ḍambhena caiva yat ।
kriyate tadiha proktaṃ rājasaṃ calamadhruvam ॥ |
|
19
|
mūḍha-grāheṇā'tmano yat pīḍayā kriyate tapaḥ ।
parasyotsādanārthaṃ vā tattāmasamudāhṛtam ॥ |
|
20
|
dātavyamiti yaddānaṃ dīyate'nupa-kāriṇe ।
deśe kāle ca pātre ca taddānaṃ sāttvikaṃ smṛtam ॥ |
|
21
|
yattu pratyupa-kārārthaṃ phalamuddiśya vā punaḥ ।
dīyate ca pari-kliṣṭaṃ tad rājasamudāhṛtam ॥ |
|
22
|
adeśa-kāle yaddānaṃ apātrebhyaśca dīyate ।
asatkṛtamava-jñātaṃ tattāmasamudāhṛtam ॥ |
|
23
|
oṃ tat saditi nirdeśo brahmaṇastri-vidhaḥ smṛtaḥ ।
brāhmaṇāstena vedāśca yajñāśca vihitāḥ purā ॥ |
|
24
|
tasmādomityudāhṛtya yajña-dāna-tapaḥ-kriyāḥ ।
pravartante vidhānoktāḥ satataṃ brahma-vādinām ॥ |
|
25
|
tadityanabhi-sandhāya phalaṃ yajña-tapaḥ-kriyāḥ ।
dāna-kriyāśca vividhāḥ kriyante mokṣa-kāṅkṣibhiḥ ॥ |
|
26
|
sadbhāve sādhu-bhāve ca sadityetat prayujyate ।
praśaste karmaṇi tathā sacchabdaḥ pārtha yujyate ॥ |
|
27
|
yajñe tapasi dāne ca sthitiḥ saditi cocyate ।
karma caiva tadarthīyaṃ sadityevābhi-dhīyate ॥ |
|
28
|
aśraddhayā hutaṃ dattaṃ tapastaptaṃ kṛtaṃ ca yat ।
asadityucyate pārtha na ca tat pretya no iha ॥ |