atha dvitīyo'dhyāyaḥ Chapter 2

1 taṃ tathā kṛpayā''viṣṭaṃ aśru-pūrṇākulekṣaṇam । viṣīdantamidaṃ vākyaṃ uvāca madhu-sūdanaḥ ॥
2 kutastvā kaśmalamidaṃ viṣame samupasthitam । anārya-juṣṭamasvargyaṃ akīrti-karamarjuna ॥
3 klaibyaṃ māsma gamaḥ pārtha naitat tvayyupa-padyate । kṣudraṃ hṛdaya-daurbalyaṃ tyaktvottiṣṭha paraṃ tapa ॥
arjuna uvāca
4 kathaṃ bhīṣmamahaṃ saṅkhe droṇaṃ ca madhu-sūdana । iṣubhiḥ prati-yotsyāmi pūjārhāvari-sūdana ॥
5 gurūnahatvā hi mahānu-bhāvān śreyo bhoktuṃ bhaikṣyamapīha loke । hatvā'rtha-kāmāṃstu gurūnihaiva bhuñjīya bhogān rudhira-pradigdhān ॥
6 na caitad vidmaḥ kataranno garīyo yadvā jayema yadi vā no jayeyuḥ । yāneva hatvā na jijīviṣāmaḥ te'va-sthitāḥ pramukhe dhārtarāṣṭrāḥ ॥
7 kārpaṇya-doṣopahata-svabhāvaḥ pṛcchāmi tvā dharma-sammūḍha-cetāḥ । yacchreyaḥ syānniścitaṃ brūhi tanme śiṣyaste'haṃ śādhi māṃ tvāṃ prapannam ॥
8 na hi pra-paśyāmi mamāpa-nudyāt yacchokamucchoṣaṇamindriyāṇām । avāpya bhūmāvasapatnamṛddhaṃ rājyaṃ surāṇāmapi cā'dhipatyam ॥
9 evamuktvā hṛṣīkeśaṃ guḍākeśaḥ paraṃ-tapaḥ । na yotsya iti govindaṃ uktvā tūṣṇīṃ babhūva ha ॥
10 tamuvāca hṛṣīkeśaḥ prahasanniva bhārata । senayorubhayormadhye viṣīdantamidaṃ vacaḥ ॥
11 aśocyānanvaśocastvaṃ prajñāvādāṃśca bhāṣase । gatāsūnagatāsūṃśca nānu-śocanti paṇḍitāḥ ॥
12 natvevāhaṃ jātu nā'saṃ na tvaṃ neme janādhi-pāḥ । na caiva na bhaviṣyāmaḥ sarve vayamataḥ param ॥
13 dehino'smin yathā dehe kaumāraṃ yauvanaṃ jarā । tathā dehāntara-prāptiḥ dhīrastatra na muhyati ॥
14 mātrā-sparśāstu kaunteya śītoṣṇa-sukha-duḥkha-dāḥ । āgamāpāyino'nityāḥ tāṃstitikṣasva bhārata ॥
15 yaṃ hi na vyathayantyete puruṣaṃ puruṣarṣabha । sama-duḥkha-sukhaṃ dhīraṃ so'mṛta-tvāya kalpate ॥
16 nāsato vidyate'bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ । ubhayorapi dṛṣṭoṃ'taḥ tvanayostattva-darśibhiḥ ॥
17 avināśi tu tad viddhi yena sarvamidaṃ tatam । vināśamavyayasyāsya na kaścit kartumarhati ॥
18 anta-vanta ime dehāḥ nityasyoktāḥ śarīriṇaḥ । anāśino'pra-meyasya tasmād yudhyasva bhārata ॥
19 ya enaṃ vetti hantāraṃ yaścainaṃ manyate hatam । ubhau tau na vijānīto nāyaṃ hanti na hanyate ॥
20 na jāyate mriyate vā kadācit nāyaṃ bhūtvā bhavitā vā na bhūyaḥ । ajo nityaḥ śāśvato'yaṃ purāṇo na hanyate hanyamāne śarīre ॥
21 vedāvi-nāśinaṃ nityaṃ ya enamajamavyayam । kathaṃ sa puruṣaḥ pārtha kaṃ ghātayati hanti kam ॥
22 vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya navāni gṛhṇāti naro'parāṇi । tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇāni anyāni saṃyāti navāni dehī ॥
23 nainaṃ chindanti śastrāṇi nainaṃ dahati pāvakaḥ । na cainaṃ kledayantyāpo na śoṣayati mārutaḥ ॥
24 acchedyo'yamadāhyo'yaṃ akledyo'śoṣya eva ca । nityaḥ sarva-gata-sthāṇuḥ acalo'yaṃ sanātanaḥ ॥
25 avyakto'yamacintyo'yaṃ avikāryo'yamucyate । tasmādevaṃ viditvainaṃ nānu-śocitumarhasi ॥
26 atha cainaṃ nitya-jātaṃ nityaṃ vā manyase mṛtam । tathā'pi tvaṃ mahābāho nainaṃ śocitumarhasi ॥
27 jātasya hi dhruvo mṛtyuḥ dhruvaṃ janma mṛtasya ca । tasmādapari-hārye'rthe na tvaṃ śocitumarhasi ॥
28 avyaktādīni bhūtāni vyakta-madhyāni bhārata । avyakta-nidhanānyeva tatra kā pari-devanā ॥
29 āścarya-vat paśyati kaścidenaṃ āścarya-vad vadati tathaiva cānyaḥ । āścarya-vaccĕainamanyaḥ śṛṇoti śrutvā'pyenaṃ veda nacaiva kaścit ॥
30 dehī nityamavadhyo'yaṃ dehe sarvasya bhārata । tasmāt sarvāṇi bhūtāni na tvaṃ śocitumarhasi ॥
31 sva-dharmamapi cāvekṣya na vi-kampitumarhasi । dharmyāddhi yuddhācchreyo'nyat kṣatriyasya na vidyate ॥
32 yadṛcchayā copa-pannaṃ svarga-dvāramapāvṛtam । sukhinaḥ kṣatriyāḥ pārtha labhante yuddhamīdṛśam ॥
33 atha cet tvaṃ dharmyamimaṃ saṅgrāmaṃ na kariṣyasi । tataḥ sva-dharmaṃ kīrtiṃ ca hitvā pāpamavāpsyasi ॥
34 akīrtiṃ cāpi bhūtāni kathayiṣyanti te'vyayām । saṃ-bhāvitasya cākīrtiḥ maraṇādati-ricyate ॥
35 bhayād raṇādupa-rataṃ maṃsyante tvāṃ mahārathāḥ । yeṣāṃ ca tvaṃ bahu-mato bhūtvā yāsyasi lāghavam ॥
36 avācya-vādāṃśca bahūn vadiṣyanti tavāhitāḥ । nindantastava sāmarthyaṃ tato duḥkha-taraṃ nu kim ॥
37 hato vā prāpsyasi svargaṃ jitvā vā bhokṣyase mahīm । tasmāduttiṣṭha kaunteya yuddhāya kṛta-niścayaḥ ॥
38 sukha-duḥkhe same kṛtvā lābhālābhau jayājayau । tato yuddhāya yujyasva naivaṃ pāpamavāpsyasi ॥
39 eṣā te'bhi-hitā sāṅkhye buddhiryoge tvimāṃ śṛṇu । buddhyāyukto yayā pārtha karma-bandhaṃ prahāsyasi ॥
40 nehābhi-krama-nāśo'sti pratyavāyo na vidyate । svalpamapyasya dharmasya trāyate mahato bhayāt ॥
41 vyavasāyātmikā buddhiḥ ekeha kuru-nandana । bahu-śākhā hyanantāśca buddhayo'vyavasāyinām ॥
42 yāmimāṃ puṣpitāṃ vācaṃ pravadantyavipaścitaḥ । veda-vāda-ratāḥ pārtha nānyadastīti vādinaḥ ॥
43 kāmātmānaḥ svarga-parā janma-karma-phala-pradām । kriyā-viśeṣa-bahulāṃ bhogaiśvarya-gatiṃ prati ॥
44 bhogaiśvarya-prasaktānāṃ tayā'pa-hṛta-cetasām । vyavasāyātmikā buddhiḥ samādhau na vidhīyate ॥
45 traiguṇya-viṣayā vedāḥ nistraiguṇyo bhavārjuna । nirdvandvo nitya-sattva-stho niryoga-kṣema ātma-vān ॥
46 yāvānartha uda-pāne sarvataḥ saṃ-plutodake । tāvān sarveṣu vedeṣu brāhmaṇasya vi-jānataḥ ॥
47 karmaṇyevādhi-kāraste mā phaleṣu kadācana । mā karma-phala-heturbhūḥ mā te saṅgo'stvakarmaṇi ॥
48 yoga-sthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā dhanaṃ-jaya । siddhyasiddhyoḥ samo bhūtvā samatvaṃ yoga ucyate ॥
49 dūreṇa hyavaraṃ karma buddhi-yogād dhanaṃ-jaya । buddhau śaraṇamanviccha kṛpaṇāḥ phala-hetavaḥ ॥
50 buddhi-yukto jahātīha ubhe sukṛta-duṣkṛte । tasmād yogāya yujyasva yogaḥ karmasu kauśalam ॥
51 karma-jaṃ buddhi-yuktā hi phalaṃ tyaktvā manīṣiṇaḥ । janma-bandha-vinirmuktāḥ padaṃ gacchantyanāmayam ॥
52 yadā te moha-kalilaṃ buddhirvyati-tariṣyati । tadā gantāsi nirvedaṃ śrotavyasya śrutasya ca ॥
53 śruti-viprati-pannā te yadā sthāsyati niścalā । samādhāvacalā buddhiḥ tadā yogamavāpsyasi ॥
54 sthita-prajñasya kā bhāṣā samādhi-sthasya keśava । sthita-dhīḥ kiṃ pra-bhāṣeta kimāsīta vrajeta kim ॥
bhagavān uvāca
55 pra-jahāti yadā kāmān sarvān pārtha manogatān । ātmanyevā'tmanā tuṣṭaḥ sthita-prajñastadocyate ॥
56 duḥkheṣvanudvigna-manāḥ sukheṣu vigata-spṛhaḥ । vīta-rāga-bhaya-krodhaḥ sthita-dhīrmunirucyate ॥
57 yaḥ sarvatrānabhisnehaḥ tattat prāpya śubhāśubham । nābhi nandati na dveṣṭi tasya prajñā pratiṣṭhitā ॥
58 yadā saṃ-harate cāyaṃ kūrmo'ṅgānīva sarvaśaḥ । indriyāṇīndriyārthebhyaḥ tasya prajñā pratiṣṭhitā ॥
59 viṣayā vini-vartante nirāhārasya dehinaḥ । rasa-varjaṃ raso'pyasya paraṃ dṛṣṭvā nivartate ॥
60 yatato hyapi kaunteya puruṣasya vipaścitaḥ । indriyāṇi pramāthīni haranti prasabhaṃ manaḥ ॥
61 tāni sarvāṇi saṃyamya yukta āsīta matparaḥ । vaśe hi yasyendriyāṇi tasya prajñā pratiṣṭhitā ॥
62 dhyāyato viṣayān puṃsaḥ saṅgasteṣūpa-jāyate । saṅgāt sañjāyate kāmaḥ kāmāt krodho'bhi-jāyate ॥
63 krodhād bhavati sammohaḥ sammohāt smṛti-vibhramaḥ । smṛti-bhraṃśād buddhi-nāśo buddhi-nāśād vinaśyati ॥
64 rāga-dveṣa-vimuktaistu viṣayānindriyaiścaran । ātma-vaśśairvidheyātmā prasādamadhi-gacchati ॥
65 prasāde sarva-duḥkhānāṃ hānirasyopa-jāyate । prasanna-cetaso hyāśu buddhiḥ paryava-tiṣṭhati ॥
66 nāsti buddhirayuktasya nacāyuktasya bhāvanā ॥ nacābhāvayataḥ śāntiḥ aśāntasya kutaḥ sukham ॥
67 indriyāṇāṃ hi caratāṃ yanmano'nu vidhīyate । tadasya harati prajñāṃ vāyurnāvamivāmbhasi ॥
68 tasmād yasya mahābāho nigṛhītāni sarvaśaḥ । indriyāṇīndriyārthebhyaḥ tasya prajñā pratiṣṭhitā ॥
69 yā niśā sarva-bhūtānāṃ tasyāṃ jāgarti saṃyamī । yasyāṃ jāgrati bhūtāni sā niśā paśyato muneḥ ॥
70 āpūryamāṇamacala-pratiṣṭhaṃ samudramāpaḥ praviśanti yadvat । tadvat kāmā yaṃ praviśanti sarve sa śāntimāpnoti na kāma-kāmī ॥
71 vihāya kāmān yaḥ sarvān pumāṃścarati nispṛhaḥ । nirmamo nirahaṅkāraḥ sa śāntimadhi-gacchati ॥
72 eṣā brāhmī sthitiḥ pārtha naināṃ prāpya vi-muhyati । sthitvā'syāmanta-kāle'pi brahma nirbāṇamṛcchati ॥

iti dvitīyo'dhyāyaḥ